Te Peu Kapa Kuki `Airani
“Kua tangi o te Kā`ara ki runga ia `Ikurangi...”
Mei te rua `ānere mata`iti i topa ake nei, i te tuātau i tae mai ei teta`i mārama kē ki o tatou nei, i vai ana e mānganui ā tātou peu Māori, te au `ākono`anga tei mātau `ia e to tātou iti-tangata i te rave i roto i ta rātou akateretere`anga e te akano`ono`o`anga no to ratou ora`anga Māori i runga i to rātou `enua tātakita`i.
Inara, ko rātou tei tae e tei uru mai no te no`o ki rotopū i to tātou iti-tangata, kua kite atu rātou i teta`i au `akono`anga tūkē uāke rāi tei kore i `aiteite ki ta rātou i mātau. I reira kua manako rātou i te `āpi`i mai i teia mārama e te kite `ou ta rātou i `apai mai. Kua akamata e kua tītau rātou i te tākore atu i teta`i pae o ta tātou peu Māori, ta tātou `ākono`anga Māori, to tātou irinaki`anga Māori kia tau ki ta rātou i manako e pera katoa ki ta rātou i `irinaki.
E mānganui tei aru atu `iā rātou na roto i teta`i au rāvenga tūkētūkē ` e pērā katoa na roto i te au `akaue`anga ā teta`i au Ariki tei `āriki `ē tei turu i ta rātou akateretere`anga `ou, inara, e te vai katoa ra oki teta`i pae tei kore i `āriki i teia au taui`anga tei `o`ora `ia mai.
Na roto i te tu o te au tākore`anga, u`una`anga, tāpu`anga e te taui`anga i roto i tērā tuatau, kua vai teta`i au akairo no te `ura e te pe`e o te Kūki `Airani nei.
No reira i teia tuātau, noātu oki te au taui`anga o tērā au tuātau, te vai nei rai noātu te taui`anga, ... te peu, `ē te `ākono`anga tei vai`o ia mai, tei `āpi`i ia mai e to tātou au
ui-tupuna ki to tātou tūpuna ki to tātou pā-metua `ē tae mai kiā tātou.
Kua na roto katoa oki i to rātou tuātau teta`i au taui`anga tei `āpi`i rātou ki ta rātou au tamariki e kia tatou.
E kua riro mai oki tātou i teia tuātau ei au tūpa`upa`u tuātau, `e karere, `e va`a, `e mata, `e rima, ei au ta`unga i te akamātūtū ma te `āpi`i atu i ta tātou peu ma te `ākono`anga Māori.
Kia riro oki te reira tanu`anga ma te ropiropi`anga i te akaari mai i te ruperupe, i te kakara e te mana i to tātou Reo Māori, to tātou mana-tangata, mana-`enua e te mana-vaerua kia pu`era`era to tātou parau`anga i to tātou tūranga `iti-tangata Māori, kia umuumu e kia upokotū tātou i te rave ma te tā`anga`anga i to tātou Reo Māori, tika`anga Māori e te `ākono`anga Māori.
No reira, noātu ē `ea`a, meremere `ia tō`ou turanga Māori ...
Pēnei, ...
“Tēnā pa`a tei iakoe! `Akia mai!...Tikiri ri!”
Kapa-rima
Ko te Kapa-rima, e ura teia te ka imene ia ma te akatutu atu i te tua o te imene.
I te tuatau mua, e ura ia ana te Kapa-rima ki te tara o te Pe`e e pera katoa ki te tangi o te Vivo.
Inara, kia tae mai e kia apaina ia mai te ukarere ma te kīta, kua tā`anga`anga ia te reira e kua ō mai tetai au akatutu`anga `ōu ma te tūkē uake rāi. Inara kua tau oki te reira au akatutu`anga ki te ora`anga ma te mekameka o te reira tuātau.
Ko te mea puapinga ra….. kua vai rāi te tumu manako, e te akakoro`anga o te kapa-rima, koia oki ko te akatutu i te tua o te imene.
I roto oki i te tuanga o te kapa-rima ko te mea puapinga rava atu, māri ra ko te RIMA i te to`ito`i`anga mai ma te akaari mai, ma te akamārama mai i te kapa, i te purua tei `atu`ia.
Ko te au akaneke`anga ma te taka`i`anga o te mero tangata ka riro tei reira ei `iri`iri ma te akararangi i nga kupu i roto i te purua.
Ka riro mai to`ou koringō-mata i roto i te akatutu`anga ei o`ora mai i to`ou aro`a ma ērā atu umuumu`anga mei ta te purua rāi e o`ora mai ra.
`Ura Pa`u
Ko te `Ura Pa`u a te Kūki `Āirani, ko teia tetai ura rongonui rava atu i roto i te pae moana Patifika.
I roto i teia ura ka aru te koringō-mata, te rima, te `ope me nga vaevae o te va`ine e te tāne i te rutu`anga tuketuke o te pa`u te ka rutu tātaki ta`i ia me kore te ka rutu pupu `ia mai.
I roto rai i teia ura nei, ko te mea puapinga, ka aru te `ope o te vaine, e ka aru nga vaevae o te tāne i te rutu o te pa`u.
Ko te `Ura pa`u, ka mou e ka opu mai te reira i te au tua o te au rā `ua nei, mei te ma`ani vaka, i te kūtōroroi i te tuoro mai i te manuiri, i te tautai, i te tanutanu, i te tunu kai, i te akatū `are e te vai atura.
Ka na roto katoa oki i te rima, te mata, te kōpapa, te `ope e te vaevae te `akatutu`anga o teia ura. Ka na roto katoa oki i te nekeneke`anga o te pupu `ura tetai au akaari`anga e te vai atura.
Ka rave ia teia tu ura nei ki roto i te tuātau o te Maire Maeva Nui me kore ki roto i te au tārekareka e rave `ia nei.

Herald Issue 608 21 March
- Terms of one China Policy document should be reviewed
- Pacific Media Assistance Scheme Seeks Innovation
- Successful NZ visit by PM
- Rerekura Teaurere New Climate Change Coordinator
- News Briefs